RADĀM, PATUROT PRĀTĀ TO, KA: JEBKURA VIETA IR TEMPORĀLA. KATRA ESOŠA SITUĀCIJA IETVER MAINĪŠANĀS IESPĒJAMĪBU. UZSKATĀM, KA: ARHITEKTŪRAS UZDEVUMS NAV ŠOKĒT SKATĪTĀJU. LABU ARHITEKTŪRU BIEŽI VIEN VAR ĪSTI „IERAUDZĪT”, PASKATOTIES UZ TO OTRO REIZI, UN VĒL ILGĀK TO GRIBAS SKATĪT TREŠOREIZ.

EMOCIJAS. ARHITEKTŪRA NAV IEDOMĀJAMA BEZ EMOCIJĀM. ARHITEKTŪRA IR PIEDZĪVOJUMS – VAI PĀRDZĪVOJUMS. ARHITEKTŪRA IR INSCENĒJUMS, TRĪSDIMENSIJU SKATUVE, KURĀ KUSTAS GAN ĶERMENIS, GAN GARS. BEZ TAM: MODE MAINĀS, BET STILS PALIEK. ŠIS TEICIENS ATTIECAS UZ DAŽĀDIEM DZĪVES ASPEKTIEM. STILAM NAV ARĪ NEKĀDA SAKARA AR NAUDU.TĀ IR ESTĒTISKA IZPĒTE; IZSMALCINĀTĪBA, KVALITĀTES UN SEVIS KĀ INDIVĪDA APZINĀŠANĀS.